STÂLPIȘÓR, stâlpișori, s. m. Diminutiv al lui stâlp; stâlpuleț, stâlpușor. [Var.: (reg.) stâlpșór s. m.] – Stâlp + suf. -ișor.
STÂLPIŞÓR s. stâlpuleţ, stâlpuşor.
stâlpișór s. m., pl. stâlpișóri